“Ja kāds man jautās, vai Dievs šodien vēl dara brīnumus, atbildēšu, lai brauc uz Priekuli un skata luterāņu dievnamu. Tas ir Dieva brīnums, caur cilvēkiem uzcelts!”- tā atjaunotā dievnama iesvētīšanas dievkalpojumā 1998. gada 6.jūnijā teica mūsu arhibīskaps Jānis Vanags.

   Otrā pasaules kara laikā nopostītais dievnams vairāk kā 50 gadu ar savām drupām sāpīgi uzrunāja Priekules un tās apkārtnes ļaudis. 1993. gada sākumā draudze un mācītājs Agris Iesalnieks saprata, ka, ar Dieva svētību, baznīca jāatjauno. Apbrīnoju viņu drosmi! Tikko Latvija atguvusi neatkarību, daudz nezināmā, dārdzība, ierobežoti resursi, bet draudzes locekļiem sapratne par pareizo lietu kārtību: vispirms pašiem, pilsētai un apkārtnei nepieciešams Dievnams. Iebraucot Priekulē no jebkuras puses, kā orientieris ieraugāms baznīcas tornis ar gaili.

   Daudzi ziedoja naudu, materiālus, savu laiku un spēkus, lai taptu šis Dieva brīnums. Ir pagājuši 25 gadi un redzam laika zoba negantumu. Lai saglabātu Priekules luterāņu dievnamu, nepieciešams remonts jumtam, fasādei un arī iekštelpām. Daudz ļaužu saņēmuši īpašu Dieva svētību un ceļamaizi dzīvei kristībās, iesvētībās un laulībās mūsu baznīcā. Draudze aicina katru piedzīvot personīgi Debesu Tēva svētību, ziedojot dievnama remontam. Dievs vēl joprojām dara brīnumus! Lūkas evaņģēlijā 9:12-17 rakstīts kā Kristus paēdināja piecus tūkstošus vīru (neskaitot sievietes un bērnus) ar piecām maizēm un divām zivīm! Cilvēcīgi skatoties, no tā katram pat kripatiņa neiznāca! Ar Jēzus svētību visi paēda un salasīja pāri palikušās druskas 12 grozus! Tas bija iespējams, jo kāds atnesa savas maizes un zivis. Pavisam maz, kas ar Dieva svētību pārvērtās par pārpilnību! Arī šodien vari atnest Debess Tēva svētībai savu mazumiņu, lai Viņa nams iemirdzētos un tūkstoši būtu garīgi paēduši!