Aicinājums

  Kristietībā nereti valda apjukums, kas ir labie darbi? Kas ir kristīga dzīve? Kas jādara, kā jādzīvo? Un tad tiek izdomātas daudzas aktivitātes un darbi, kas varbūt paši par sevi ir noderīgi un labi, bet reizēm ar tiem aizraujoties tiek piemirsti un nenovērtēti tie, kas ir Dieva pavēlēti.

Reiz Romas baznīca mūsu ticības tēviem pārmeta, ka tie noliedzot labos darbus, šodien nereti protestanti mūsu baznīcai pārmet, ka mēs par maz runājam par kristīgu dzīvi un dzīvi ticībā. Vai viņiem visiem būtu taisnība?

Patiesībā tieši mūsu baznīcā ir kāda mācība, kura mūsdienās nereti ir piemirsta un par maz sludināta. Tā ir mācība par aicinājumiem(labiem darbiem kurus Dievs ir radījis) Īsumā pieminēsim trīs veidus kā tas notiek.

1. Ģimene. Tas nozīmē vīra aicinājums, sievas aicinājums, tēva un mātes, dēla un meitas aicinājumi. Kad rūpējamies viens par otru ar tiem darbiem kuri katram no šiem aicinājumiem paredzēti mēs piepildām bauslību, jo bauslības piepildījums ir mīlestība(Rom. 13;10).

2. Sabiedrība. Attiecīgi kad darbojamies savas profesijas ietvaros mēs kalpojam savam tuvākajam ar tiem darbiem ko šī profesija paredz.

3. Garīgi. Tā ir kalpošana ko veicam baznīcā un draudzē. Gan garīgā(lūgšana, dievvārdi, rūpes par slimajiem, vecajiem, trūcīgajiem uc.), gan saimnieciski praktiskā( Dievnama un tā apkārtnes uzturēšana un aprūpēšana).

Protams, ka tas ir ļoti koncentrēti un varbūt pārāk īsi, šī tēma tomēr prasa izvērstāku apskatu, varbūt pat grāmatas sarakstīšanu. Bet pat īsumā tā ir laba karte un kompass kristīgai dzīvei. Jo mums ir pestīšanas drošība, Dieva darbs, kuram paši neko nespējam pielikt, un kristīgā dzīve,kurā katrs varam atrast savu piepildījumu pēc sava aicinājuma.