Priekules Evaņģēliski Luteriskā Baznīcanotika Pļaujas svētku dievkalpojums. Pateicība tam Kungam par visu, ko viņš mums devis šajā gadā. Ne tikai ar izaudzētām veltēm, bet arī par veselību, mieru, mīlestību ko viņš mums ir devis ik dienu. Arī par cilvēkiem kurus mums bija jāsatiek. Bet mēs reizēm savā skrējienā aizmirstam, ka bez tā Kunga mums nebūtu pat atļauts elpot. Reizēm mēs aizmirstam pateikties par visām lietām. Arī sliktām!
Dieva neizbēgama žēlastība mums ir katru diena izrādīta, bet reizēm mēs to nenovērtējam! Jo pienāks kāda diena, kad vairs nevarēsim pie tā Kunga griesties un pateikties par to, ko viņš mūsu labā ir darījis. Lūgsim katru dienu tā Kunga mīlestību, lai viņš mūs vada visās dienās.
Pateicība, katram draudzes loceklim, kurš ir starp mums!
Dieva mīlestība, žēlastība, miers, ienāk katrā namā un sirdī.
Koncerts notika 03.11.2024.
“Alelujā! Dziediet Tam Kungam jaunu dziesmu, Viņa slavu svēto draudzē!”
Priekules Evaņģēliski Luteriskā Baznīca šodien svētdienas dievkalpojumā uztājās Diāna Jansone ar savām dziesmām, ko tas Kungs ir devis un savu skaisto brīnišķīgo balsi.
Liels paldies par tik Dieva piepildītu koncertu un sadraudzību pēc tā.
Jo katrā sirdī caur dziesmām ienāca Jēzus Kristus mīlestība.
Paldies katram, kurš piedalījās pie šī brīnišķīgā koncerta rīkošanas.
Lai katram būtu ticība uz to Kungu viņa sirdī.
Aleluja!
“Tad zeme drebēja un debesis pilēja Dieva priekšā.”
Paldies katram, kurš atnāca un iededzināja svecīti 11. novembrī un 18. novembrī.
Katram vajadzētu izlasīt Jāņa Vanaga sprediķi, kurš parāda mūsu īsto ceļu, pa kuru mēs ejam. Mēs parasti cilvēkus sabiedrībā iedalam dažādās stadijās vai kastās: gudrie, laipnie, ticīgie, neticīgie, muļķi utt. Bet vai mēs esam aizdomājušies, ko mēs cilvēkiem nodarām, ar savām negācijām internetā un dzīvē? Mēs dzīvojam brīvā valstī un sakām, ko gribam, jo mums liekas, ka rītdiena pienāks.
Bet ziniet, par rītdienu mēs neko nezinām. Katrs sev varētu uzdot šādus jautājumus: Vai es rīt pamodīšos? Vai es rīt aiziešu uz darbu? Vai es rīt pateikšu saviem bērniem, tuvākajiem, ka mīlu viņus?
Jo, ja godīgi, mēs nezinām, vai rītdiena vispār pienāks. Mēs tikai ceram, ka tā pienāks. Jo mēs varam aiziet gulēt un rīt nepamosties.
Mūsu dzīve var būt izdzisusi, tāpat kā svece, kas tika aizdedzināta pie Priekules Evaņģēliski Luteriskā Baznīcas.
Un tad atcerēties, ka nesamīļoju savus bērnus, tuvākajiem nepateicu, ka mīlu viņus utt.
Katram vajadzētu aizdomāties par šo dzīvi, kā mēs dzīvojam, kā mēs izturamies pret apkārtējiem. Jo Jēzus mūs māca visiem piedot un neturēt sirdī rūgtumu, un tuvoties pie Viņa, jo Viņa krusts mūs dziedina, vada visos ceļos un lēmumos. Tāpat vai mēs uzticam Tam Kungam visas lietas? Mēs paši visu gribam risināt, un, kad nesanāk, tad vainojam visu pasauli. Ka nav pieņemti pareizi lēmumi pašvaldībā, valstī, skolā, ģimenē. Bet vai mēs esam par viņiem lūguši, lai Kungs viņus vada, un vai viņi paši ir lūguši, lai Dievs ar viņiem runā un vada visos lēmumos? Tāpat kā Kungs vadīja Mozu, ķēniņus un apustuļus. Ko Kungs sacīja viņiem, to viņi darīja. Bet mēs esam aizmirsuši, ka bez Dieva nebūtu ne brīvas valsts, ne ģimenes, ne darba, kas mums ir un uz kuru mēs ejam katru dienu.
Vajadzētu katram cilvēkam savu dienu iesākt ar lūgšanu un arī pabeigt ar lūgšanu.
Lai katrā sirdī iedegtos Dieva mīlestība un žēlastība, un lai katram Dievs parādītu to ceļu, pa kuru mums ir jādodas. Jo reizēm mums liekas, ka mēs ejam pareizo ceļu, bet patiesībā mēs maldāmies maldugunīs.
Lai katrs laiks, ko mēs pavadām ģimenes lokā, ir kā mīlestības un žēlastības piepildīts, jo nezinām, vai rītdiena vispār mums katram var pienākt.
Un galvenais, lai mēs katrs atrastu to ceļu pie Tā Kunga, jo var pienākt tāds brīdis, ka tās durvis pie Dieva un Jēzus Kristus var būt ciet. Lai cik cītīgi mēs arī neklauvētu pie tām!
